Šis ir riņķveida maršruts. Vislabāk maršrutu uzsākt Bebrenē – ir veikali, iespēja novietot mašīnu un naktsmītnes. Maršruts ir piemērots dabas cienītājiem, maršruts iet gar sauvaļas govju un zirgu ganībām. Maršrutu pēc vēlēšanās var pagarināt, savienojot to ar Dvietes un Subates maršrutiem.
Maršruta dati
Maršruta garums | 38 km |
---|---|
Maršruta kopējais kāpums | +340 m / -340 m |
Segums | 95% grants un meža ceļi, 5% asfalts |
GPX | Lejupielādēt |
Apskates objekti
1. Bebrenes Sv. Jaņa Kristītāja Romas katoļu baznīca |
---|
Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīcas arhitektūrā jaušamas klasicisma stila iezīmes. Tā būvēta no 1797. līdz 1883.gadam. |
2. Bebrenes dzirnavas (Bebrenes amatniecības un vēstures centrs) |
Dzirnavas ierīkotas bijušajā magazīnas klētī, kura celta 1836. gadā. Klēts par dzirnavām pārtaisīta 1928. gadā. Dzirnavas tikušas darbinātas ar 2 sūcgāzes motoriem. Dzirnavas ražojušas arī elektrību ciemata vajadzībām. Kopš 2012. gada dzirnavu ēka sākta atjaunot Bebrenes amatniecības un vēstures centra vajadzībām – kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju eksponēšanai, telpas piedāvā amatnieku un mākslinieku radošajām darbnīcām. |
3. Bebrenes muiža un parks |
Bebrenes pils celtniecību 19. gs. beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters – Zībergs. Pils celta franču neorenesances stilā. Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu. Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība ir 7,9 ha. Parks ierīkots apmēram 19. gs. beigās, lai gan tajā saglabājušies vairāk kā 200 gadus veci dižozoli. |
4. Vējdzirnavas „Pūt vējiņi” |
Vējdzirnavās veica visa veida malšanas darbus un kokzāģēšanas pakalpojumus. Pēc kara no dzirnavām bija palikušas tikai drupas. 1975. gadā nolēma dzirnavas atjaunot. Atjaunotajās telpās paredzēja ierīkot kafejnīcu. Pēc vairākuma vēlmēm to nosauca par „Pūt vējiņi”. |
5. Akmeņupes dabas taka |
2,5 km gara atpūtas taka Akmeņupītes krastā. Taka iepazīs ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību – ģeoloģiskiem veidojumiem, meža un pļavas augiem. Takas atpūtas vietās atļauts kurināt ugunskurus, ieturēt maltīti un telšu vietās pārnakšņot. |
6. Dabas parks „Dvietes paliene” |
Dabas parkā ‘’Dvietes paliene’’ Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs ‘’Gulbji’’. Dabas parks ‘’Dvietes paliene’’ ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Palieņu pļavas ir bagātas ar putnu daudzveidību. Projekta „Putnu vērošanas kvalitātes uzlabošana Dvietes palienē” aktivitāte popularizē un rada sekmīgus apstākļus Dvietes palienē mītošo putnu vērošanai, nodrošinot tūristiem iespēju izmantot ūdens pārvietošanās transportlīdzekļus un tālskatus. Putnu salā biedrība „Dvietes senlejas pagastu apvienība” projekta „Klēts atjaunošana seno tradīciju saglabāšanai un laivu uzglabāšanai” ietvaros ir atjaunojusi klēti, lai nodrošinātu ikvienu vietējo lauku tradīciju interesantu ar iespēju iepazīt seno sēļu sētu – klēti un visas ar to saistītas senās ieražas – graudu apstrādes process, mantu glabāšanas nozīme, meitu tradīcijas klētī, zvejas rīkus un zvejas paražas, kā arī sniegt iespēju nakšņot sēļu sētā. Pavasara palu laikā ir iespēja izbraukāt palieņu pļavas ar laivām. Informācijas centrā „Gulbji” esošā laivu parka papildinājums ar kanoe laivām, kas ļauj izmantot Dvietes palieni dabas izziņai un atpūtai uz ūdeņiem gan pavasara palu laikā, gan arī mazūdens laikā vasarā un rudenī, notika projekta „Ūdenstūrisms Dvietes palienē mazūdens laikā” ietvaros. Dabas parkā “Dvietes paliene” kopš 2006. gada dzīvo Konik Polski šķirnes savvaļas zirgi un Highlander šķirnes liellopi. Dvietes senleja ir arī viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā – pirmie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu. |
7. Grāfu Plāteru – Zībergu dzimtas kapliča |
Grāfu dzimtas kapliča uzcelta 1875. gadā, ēkas arhitektūra ieturēta gotikas stilā. Virs ieejas durvīm iespaidīga dzega ar grāfu dzimtas ģerboni, uz kapliču ved akmens pakāpieni. Kapličas pagrabā, kuram nav ieejas, metāla zārkos atdusas grāfu dzimtas pārstāvji. Ārpusē, kapličas sienā iemūrētas 4 marmora plāksnes ar grāfu uzvārdiem. |
Citas aktīvas atpūtas iespējas
Bebrenes pagastā ziemas periodā biedrība „Bebrenes pagasta slēpošanas, skriešanas klubs „BEBRA”” piedāvā iespēju baudīt ziemas sporta aktivitātes projekta „Distanču slēpošanas un veselīga dzīvesveida mācību klases, sporta inventāra nomas un uzglabāšanas punkta izveide” ietvaros radītajā distanču slēpošanas vietā.
Bebrenes ciemā, pie sporta laukuma, biedrība „Jauniešu brīvdienu centrs” ir atjaunojusi zirgu izjādes laukumu un izstrādāja zirgu izjādes maršrutu projekta „Zirgu izjādes – jauniešu sabiedrisko sporta aktivitāšu dažādošanai” ietvaros, tādējādi nodrošinot atbalstu jauniešu sabiedriskajām un sporta aktivitātēm, uzlabojot dzīves kvalitāti lauku iedzīvotājiem.
Projekts „Velotūrisms – jauniešu fiziskai attīstībai un brīvā laika dažādošanai” deva iespēju iegādāties velotūrismam nepieciešamo aprīkojumu (velosipēdu, veloķiveru, telšu, guļammaisu, binokļu), izstrādāt maršrutu un labiekārtot atpūtas vietas Bebrenes pagastā, dažādojot lauku jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas un veicinot fiziskās aktivitātes.