Šis ir riņķveida maršruts. Vislabāk maršrutu uzsākt Ilūkstē, Dvietē vai Pilskalnē – ir veikali, iespēja novietot mašīnu un naktsmītnes. Maršruts iepazīstina ar divām Ilūkstes novada aizsargājamajām dabas teritorijām – dabas liegumu “Pilsklanes Siguldiņa” un dabas parku “Dvietes paliene”, kā arī vēsturiskiem faktiem. Maršrutu pēc vēlēšanās var pagarināt, savienojot to ar Bebrenes maršrutu.
Par apdzīvotu vietu Ilūkste sāka veidoties 16. gadsimtā. Rakstos tā pirmoreiz minēta 1550. gadā kā mazs miestiņš Ilūkstes upes labajā krastā uz grāfa Kaspara Zīberga zemes. Pateicoties savai atrašanās vietai, kur satek ceļi no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils, Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs un no 1795. gada arī apriņķa centrs.
Maršruta dati
Maršruta garums | 35 km |
---|---|
Maršruta kopējais kāpums | +205 m / -205 m |
Segums | 45% grants un meža ceļi, 45% asfalts |
GPX | Lejupielādēt |
Apskates objekti
1. Dvietes Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca |
---|
Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera – Zīberga līdzekļiem. |
2. Dvietes muižas apbūve. Dvietes parks |
Dvietes muižas apbūve, muižas pārvaldnieka ēka un muižas parks veidots 19. gs. vidū. Parka platība ir 7 ha. Parkā ir ar 3 kanāliņiem saistīti dīķi, 2 akmens dārzi, vairākas atpūtas vietas. Parka malā ir 19. gs. muižas ēkas. |
3. Paula Sukatnieka vīnkopības un selekcijas centrs |
Pauls Sukatnieks atvēra jaunu ēru Latvijas brīvdabas vīnkopībā un savu vārdu uz mūžīgiem laikiem ierakstīja pēckara vīnkopības vēsturē. Viņa visplašāk atzīmētās šķirnes šodien pazīst ne tikai Latvijā un kaimiņu valstīs, bet tās aug un ražo vīnogas – ASV, Kanādā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un citās zemēs. „Apsītēs” vienmēr bija daudz apmeklētāju, ekskursantu, stādu pircēju. Ilūkstes novada pašvaldība, ir atjaunojusi selikcionāra mājās projekta „Paula Sukatnieka vīnkopības un selekcijas centra izveidošana Dvietes pagasta „Apsītēs”” ietvaros, lai saglabātu un atjaunotu selekcionāra dzīvesvietu, bibliotēku, dārzu, vīnogu stādījumus, iegādājoties dārza tehniku teritorijas labiekārtošanai, kā arī sekmējot Dvietes pagasta attīstību. |
4. Ilūkstes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca |
Ilūkstes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca celta 1880. gadā. Sieviešu klosteris dibināts 1881. gadā. Pēc uniātu pievienošanas pareizticībai 1839. gadā Ilūkstes bazilikāņu klosteris tika pārvērsts par pareizticīgo vīriešu klosteri. |
5. Ilūkstes katoļu baznīca |
Ilūkstes katoļu baznīca – Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem. Baznīca bija nodota uniātiem. Blakus baznīcai bija bazilikāņu klosteris, 1861. gadā baznīcu nodeva pareizticīgajiem. Pēc Pirmā pasaules kara, 1921. gadā, pateicoties kanoniķa F. Trasuna pūlēm, šo baznīcu atkal nodeva katoļiem. |
6. Ilūkstes luterāņu baznīca |
Ilūkstes luterāņu baznīca celta 1865. gadā. Dievnams nopostīts Pirmā pasaules kara laikā, tad par draudzes līdzekļiem atjaunots 1928. gadā. Baznīcas tornī skan Hādreslēvas (Dānija) draudzes dāvinātais zvans. |
7. Jezuītu klostera drupas |
Jezuīti Ilūkstē parādījās tikai 1690. gadā. No šejienes jezuīti sāka visas apkārtnes rekatolizāciju.1754.-1758. un 1761.-1769. gadā tika uzcelta jauna mūra baznīca, šī baznīca tika celta krustveidīgi, baroka stilā, un bija viena no lielākajām Baltijā – pāri Daugavai tā bija tāpat kā Aglona Latgalē. Šodien, no kādreiz uzceltām ēkām, redzama tikai viena jezuītu celtne. Baznīca tika sagrauta Pirmajā pasaules karā. |
8. Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti |
Muižas ansamblis veidots 19. gadsimtā, tās arhitektūrā atspoguļojās vairāku eklektisma formāli stilistisku virzienu uzslāņojumi, taču dominējošais bija baroka stils. Pils un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas pirmā pasaules kara laikā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Līdz mūsdienām saglabājušies vārtu stabi. |
9. Piemineklis grāfienes sunītei Folijai |
Dārzā redzams neparasts pieminekli, uz kura franču valodā rakstīts – “Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 – 1898”. No paaudzes uz paaudzi mantots stāsts par grāfienes mīļoto Foliju. Reiz suņuks esot saslimis un grāfiene savam sulainim samaksājusi 25 zelta rubļus, lai tas sirdzēju nēsājot uz rokām. Grāfam tas neesot paticis un viņš samaksājis sulainim, lai tas nogalētu dzīvnieciņu. Kad sunīte bija devusies uz labākiem medību laukiem, grāfiene likusi to apbedīt pie pils un uzlikt pieminekli ar marmorā atveidotu suņa galvu. Līdz mūsdienām marmora veidojums nav saglabājies, taču pieminekli rotā kokgriezēja A. Belkovska uzburts suņa tēls. |
10. Dabas liegums „Pilskalnes Siguldiņa” |
Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Ielejas krasti bagātīgi noauguši ar platlapju kokiem. Liegumā izveidotas vairākas mācību izziņu takas. Pašus mazākos interesēs Sprīdīša taka ar pasakas varoņiem. Dabas vērotājiem patiks izziņas takas – Dendroloģiskā mācību taka un Purva taka. Ja interesē militārais mantojums – apmeklējiet taku „Vēstures liecinieki”. Ilūkstes novada pašvaldība ir izveidojusi velosipēdu nomas punkta dabas liegumā projekta „Aprīkojuma iegāde dabas liegumam Pilskalnes Siguldiņa” ietvaros. |
Citas aktīvas atpūtas iespējas
Ilūkstes novada pašvaldība Ilūkstes pilsētā ir izveidojusi brīvdabas trenažieru vietu Ilūkstes stadiona teritorijā, popularizējot veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Projekts „Brīvdabas trenažieru iegāde un uzstādīšana Ilūkstē”.